ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
20.05.2013
Pētījuma mērķis bija novērtēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atpazīstamību sabiedrībā, iedzīvotāju informētību par NVA darbību kopumā un par atsevišķiem ar tās darbību saistītiem jautājumiem.
Pētījuma gaitā tika aptaujāti 2000 respondenti (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem), izmantojot stratificēto nejaušo izlasi.
Pētījuma dati ļauj secināt, ka iedzīvotāju informētības līmenis ir nevienmērīgs – iedzīvotāji atzinīgāk vērtē savu informētību par vispārīgiem ar bezdarba situāciju saistītiem jautājumiem (par bezdarbnieku statusu, pabalstu), bet piesardzīgāk vērtē savas zināšanas par konkrētiem ar NVA saistītiem jautājumiem (tās funkcijām, budžetu u.tml). Par NVA prestižu sabiedrībā liecina arī fakts, ka 65% no respondentiem, kuri zaudēja darbu, griezās NVA. Iedzīvotāji savu informētību par Nodarbinātības valsts aģentūras darbību vērtē samērā kritiski. Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem 6% respondentu atzina, ka viņi ‘labi pārzina’ Aģentūras darbību, 38% norādīja, ka ‘kopumā to pārzina, bet ne sīkumos’, gandrīz puse (49%) aptaujāto atzīmēja, ka ‘zina, ka tāda ir, bet neko tuvāk nezina’, bet to, ka iepriekš par šādu institūciju nav dzirdējuši, atzina 4% respondentu.
Raksturojot rīcību hipotētiskā situācijā, 63% norādīja, ka darba zaudēšanas gadījumā viņi nokārtotu formalitātes, lai iegūtu bezdarbnieka statusu.
Analizējot NVA pozitīvos vērtējumus, jāmin respondenti atbildēja, ka tā palīdz cilvēkiem atrast darbu, piedāvā apmācību, nodrošina ar informāciju. Minēta arī pozitīva pašu pieredze vai citu cilvēku atsauksmes
Raksturojot NVA prestižu sabiedrībā, jāmin arī pozitīva attieksme pret NVA piedāvātajām apmācības iespējām.
Secinājumi:
- Iedzīvotāji ir informēti, ka NVA ir institūcija, kurā var griezties darba zaudēšanas gadījumā, kaut arī daļai sabiedrības nav detalizētas informācijas par NVA.
- NVA, bet 54% norādīja, ka zina, kā atrast, sazvanīt NVA filiāli, kur vajadzības gadījumā būtu jāgriežas.
- Iedzīvotājiem ir diezgan vienaldzīgi jautājumi par NVA struktūru, pakļautību u.tml. iedzīvotāji, kam bija iznākusi saskarsme ar NVA, nereti lietoja neprecīzu institūcijas nosaukumu, galvenokārt akcentējot tās funkcijas (nodarbinātība, darbs ar bezdarbniekiem).
- Par attieksmi pret NVA liecina fakts, ka NVA logo atpazīst 9%, bet 17% norādīja, ka ir to redzējuši agrāk (jāatzīmē, ka NVA logo pēdējo gadu laikā ir ticis mainīts).
- NVA darbību pozitīvi vērtē 52% (negatīvi to vērtējuši 9%).
- Par NVA darbību informācija biežāk ir iegūta no neformāliem kanāliem (52%), vietējiem preses izdevumiem (49%), centrālajiem preses izdevumiem (47%), TV raidījumiem (42%), bet samērā reti par informācijas avotiem ir atzīti kontakti ar NVA, tās sagatavotie materiāli (6%-24%).
- Novērtējot, kur viņiem būtu ērti iegūt informāciju, iedzīvotāji visbiežāk min TV (75%), presi (71%), konsultācijas, NVA informatīvo telefonu (59%), radio (55%) un NVA izdotos materiālus (50%).
- Iedzīvotāji ļoti augstu vērtē personisku saskarsmi, konsultācijas.
- Lai novērtētu, kā veicināt NVA izdoto materiālu (bukletu, brošūru) pieejamību sabiedrībai, respondentus lūdza ieteikt, kur tos vajadzētu izvietot. Visbiežāk tika minēti veikali, iepirkšanās vietas (25%), ir nosaukti arī pasts, sakaru nodaļa (12%), autoostas, sabiedriskā transporta pieturvietas (12%), pašvaldības iestādes (11%).
Ieteikumi sabiedrības informēšanai
- Nepieciešama vispārīga informācija par iedzīvotāju tiesībām darba zaudēšanas gadījumā, lai nodrošinātu, ka, zaudējot darbu, viņi var izmantot visas piedāvātās iespējas (piemēram, būtu nepieciešams izskaidrot atšķirības starp situācijām, kad darbinieks tiek atlaists no darba vai aiziet pēc paša vēlēšanās).
- Pētījums liecina, ka daļai bezdarbnieku ir būtiski saņemt informāciju no masu informācijas līdzekļiem par NVA pakalpojumiem, viņu tiesībām uz tiem, kā arī normatīvajiem aktiem, kas tos regulē. Tā kā bezdarbnieki ir mainīga grupa, bet detalizēta informācija cilvēkus interesē tikai tad, kad tā kļūst aktuāla viņiem, to būtu periodiski jāatkārto, jāatgādina.
- Ieteicams informāciju publicēt arī vietējā presē, ne tikai centrālajos laikrakstos, lai sniegtu informāciju par NVA īstenotajiem pasākumiem, aktivitātēm konkrētajā teritorijā.
- Jāmaina sabiedrības viedoklis, ka NVA piedāvā tikai mazkvalificētus, slikti apmaksātus darbus. Šāds priekšstats no sadarbības ar NVA varētu atturēt gan kvalificētus darbiniekus, kuri neuzskata, ka var saņemt reālu palīdzību no NVA, gan darba devējus, kuri nepiedāvā darba vietas, jo uzskata, ka NVA klientu vidū ir tikai mazkvalificēti darbinieki.
Ieteikumi pētījumu veikšanai
- Nākamo pētījumu būtu ieteicams veikt pēc 3 gadiem, jo tas ļautu novērtēt situācijas izmaiņas pētījumu starplaikā, nemainot instrumentāriju. Lai varētu veikt salīdzinājumu, būtu nepieciešams saglabāt šī pētījuma specifikāciju.
- Pētījums liecina, ka būtu vēlams veikt konkrētu mērķgrupu aptaujas, lai noskaidrotu to viedokli par NVA, tās pakalpojumiem. Tā kā šīs mērķgrupas ir pārāk mazas, lai tās varētu analizēt, izmantojot Latvijas iedzīvotāju reprezentatīvu izlasi (n=1000 vai n=2000), būtu nepieciešams veikt īpašus, šo grupu izpētei veltītus pētījumus.
- Viena no grupām, kuras informētību un priekšstatus par NVA un tās sniegtajiem pakalpojumiem būtu ieteicams pētīt paralēli Latvijas iedzīvotājiem kopumā un bezdarbniekiem, ir darba devēji. Tas ļautu novērtēt, salīdzināt visu trīs grupu uzskatus, attieksmi.
Pielikumi:
Iedzīvotāju informētības par Nodarbinātības valsts aģentūru un Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem novērtējums